Atslēgtās nācijas: Pieaugošais drauds interneta izslēgšanai Sīrijā, Irākā un Alžīrijā

• Interneta izslēgšanu izplatības un iemeslu izpratne
• Taktiku un rīku attīstība tīkla izslēgšanā
• Galvenie spēlētāji un ieinteresētās puses interneta kontrolē
• Prognozētā interneta traucējumu izplatība un paplašināšanās
• Salīdzinoši ieskati skartajās MENA valstīs
• Nākamās interneta izslēgšanas viļņa prognozēšana
• Riska mazināšana un izturības izmantošana atslēgtā laikmetā
• Avoti un atsauces

“Dažās pasaules daļās varasiestādes burtiski regulāri izslēdz internetu.” (avots)

Interneta izslēgšanu izplatības un iemeslu izpratne

Interneta izslēgšana — valdības ieviesta apzināta digitālās savienojamības traucēšana — ir kļuvusi par atkārtotu parādību vairākās valstīs, galvenokārt Sīrijā, Irākā un Alžīrijā. Šos “interneta slēdžus” varasiestādes bieži pamato ar nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības nepieciešamību vai liegumu krāpties valsts eksāmenos. Tomēr to biežums un ietekme ir radījusi būtiskas bažas par cilvēktiesībām, ekonomisko stabilitāti un brīvu informācijas plūsmu.

• Sīrija: Kopš pilsoņu kara sākuma Sīrija ir pieredzējusi atkārtotas valsts mēroga interneta izslēgšanas. Valdība ir izmantojusi izslēgšanu kā instrumentu, lai kontrolētu informāciju militāro operāciju laikā un apspiestu neapmierinātību. 2023. gadā Sīrija piedzīvoja vismaz četras nozīmīgas interneta traucējumu reizes, bieži sakrītot ar politisko nemieru vai drošības incidentiem (Access Now).
• Irāka: Irāka ir zināma ar to, ka izslēdz internetu protestu laikā un, vēl vairāk, regulāri nacionālo skolu eksāmenos, lai novērstu krāpšanos. 2023. gada jūnijā valdība noteica vairākas ikdienas izslēgšanas, kas ietekmēja miljoniem cilvēku un izmaksāja ekonomikai aptuveni 40 miljonus dolāru dienā (Al Jazeera).
• Alžīrija: Alžīrija ir institucionalizējusi interneta izslēgšanu bakalaura eksāmenu laikā kopš 2016. gada. 2023. gadā varasiestādes atkal pārtrauca piekļuvi uz vairākām stundām katru dienu nedēļas garumā, ietekmējot uzņēmējdarbību un ikdienas dzīvi (Reuters).

Šo izslēgšanu iemesli ir daudzveidīgi:

• Politiskā kontrole: Valdības izmanto izslēgšanu, lai apspiestu neapmierinātību, jo īpaši protestu vai politisku krīžu laikā.
• Drošības bažas: Varasiestādes apgalvo, ka izslēgšana ir nepieciešama, lai novērstu dezinformācijas izplatību vai koordinētu militārās operācijas.
• Eksāmena godīgums: Tādās valstīs kā Irāka un Alžīrija izslēgšanu pamato kā līdzekli, lai novērstu krāpšanos valsts eksāmenos.

Skatoties uz priekšu, interneta izslēgšanas risks pieaug arī citās reģionās ar trauslām politiskajām vidēm vai gaidāmām strīdīgām vēlēšanām. Tās valstis kā Etiopija, Indija un Mjanma jau ir démontrējušas gatavību pārtraukt savienojamību, un eksperti brīdina, ka “slēdža taktika” var izplatīties tālāk, pieaugot digitālās aktīvisma ietekmei (Top10VPN).

Taktiku un rīku attīstība tīkla izslēgšanā

Interneta izslēgšanas, ko bieži dēvē par “slēdžiem”, ir kļuvušas par atkārtotu taktiku valdībām, kas cenšas kontrolēt informācijas plūsmu un apspiest neapmierinātību. Pēdējos gados valstis kā Sīrija, Irāka un Alžīrija atkārtoti ir izmantojušas valsts mēroga vai reģionālās izslēgšanas, norādot iemeslus, kas variē no nacionālās drošības līdz krāpšanās novēršanai eksāmenos. Šie izslēgumi ne tikai traucē ikdienas dzīvi, bet arī ir būtiskas ekonomiskās un humanitārās sekas.

• Sīrija: Kopš pilsoņu kara sākuma, Sīrija ir piedzīvojusi neskaitāmas interneta izslēgšanas. Valdība ir izmantojusi izslēgšanas, lai traucētu opozīcijas koordināciju un ierobežotu informācijas izplatību militāro operāciju laikā. Piemēram, 2023. gada novembrī tika ziņots par valsts mēroga traucējumiem, kas sakrita ar intensīvām militārām aktivitātēm (Access Now).
• Irāka: Irāka ir ieviesusi interneta izslēgšanu protestu laikā un, vēl biežāk, nacionālo skolu eksāmenos, lai novērstu krāpšanos. 2023. gada jūnijā valdība noteica vairākas izslēgšanas, kas ietekmēja miljoniem cilvēku un izsauca kritiku no digitālo tiesību grupām (Al Jazeera).
• Alžīrija: Alžīrija ir institucionalizējusi interneta izslēgšanas bakalaura eksāmu laikā. 2023. gadā varasiestādes atkal pārtrauca piekļuvi valsts līmenī uz vairākām stundām katru dienu nedēļas garumā, ietekmējot uzņēmumus un ikdienas komunikāciju (Reuters).

Rīki aiz šīm izslēgšanām atšķiras no tiešiem rīkojumiem interneta pakalpojumu sniedzējiem līdz sarežģītai tīkla filtrēšanai un ierobežojumam. Valdības bieži pamato šīs darbības ar nacionālās drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, taču kritiķi apgalvo, ka tās arvien biežāk tiek izmantotas, lai apspiestu neapmierinātību un kontrolētu naratīvus (Human Rights Watch).

Skatoties uz priekšu, interneta slēdža risks izplatās. Valstis ar politiskās nemieriem vai stingru informācijas kontroli, piemēram, Etiopija, Indija un Mjanma, paliek augsta riska situācijā nākotnes izslēgšanām. Centralizētas interneta infrastruktūras izplatība daudzās reģionos atvieglo šādu taktiku īstenošanu, radot bažas par digitālo tiesību un piekļuves nākotni (Top10VPN).

Galvenie spēlētāji un ieinteresētās puses interneta kontrolē

“Interneta slēdža” lietošana — valdības apzināta interneta piekļuves izslēgšana vai ierobežošana — ir kļuvusi par atkārtotu parādību vairākās valstīs, galvenokārt Sīrijā, Irākā un Alžīrijā. Šīs izslēgšanas bieži tiek pamatotas ar nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības nepieciešamību vai krāpšanās novēršanu valsts eksāmenos. Tomēr tās rada būtiskas bažas par brīvību izteikties, ekonomiskajām sarežģījumiem un cilvēktiesībām.

• Sīrija: Kopš pilsoņu kara sākuma, Sīrija ir piedzīvojusi atkārtotas valsts mēroga interneta izslēgšanas. Valdība ir izmantojusi šīs izslēgšanas, lai kontrolētu informācijas plūsmu militāro operāciju un nemieru laikā. Piemēram, 2012. gada novembrī Sīrija piedzīvoja pilnīgu interneta izslēgšanu uz divām dienām, ko BBC ziņoja, ka visticamāk, bija organizējusi valdība, lai traucētu opozīcijas koordināciju.
• Irāka: Irāka ir ieviesusi gada interneta izslēgšanas augstskolas eksāmenu laikā, lai novērstu krāpšanos. 2023. gadā valdība noteica vairākas valsts mēroga izslēgšanas, kas ietekmēja miljoniem un izmaksāja ekonomikai aptuveni 40 miljonus dolāru dienā, saskaņā ar Al Jazeera.
• Alžīrija: Līdzīgi kā Irāka, Alžīrija ir atkārtoti pārtraukusi interneta piekļuvi bakalaura eksāmena sezonā. 2023. gada jūnijā valdība noteica ikdienas izslēgšanas uz vairākām stundām, ietekmējot uzņēmumus un ikdienas dzīvi. Reuters izcēla plašo kritiku no pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora.

Galvenie spēlētāji un ieinteresētās puses:

• Valdības: Galvenie dalībnieki, bieži izmantojot drošību vai sabiedrisko kārtību kā pamatojumu.
• Telekomunikāciju uzņēmumi: Gan valsts, gan privātās ISP ir spiesti izpildīt valdības rīkojumus, dažreiz draudē tas atņemt licenci.
• Pilsoniskā sabiedrība un cilvēktiesību organizācijas: Grupu organizācijas kā Access Now un Human Rights Watch dokumentē un protestē pret izslēgšanām, izceļot to ietekmi uz tiesībām un ekonomikām.
• Uzņēmumi un iedzīvotāji: Abi cieš no ekonomiskajiem zaudējumiem un ierobežotas piekļuves informācijai un pakalpojumiem izslēgšanu laikā.

Pieaugot digitālajam autoritārisma, eksperti brīdina, ka vairāk valstis var pieņemt interneta slēdža izmantošanu, īpaši vēlēšanu, protestu vai krīzes laikā. Saskaņā ar Top10VPN, 2023. gadā bija vairāk nekā 60 valstis, kas ieviesa kādu veidu interneta ierobežojumu, liecinot, ka tendence varētu turpināties un paplašināties.

Prognozētā interneta traucējumu izplatība un paplašināšanās

“Interneta slēdža” izmantošana — valdības apzināta interneta piekļuves izslēgšana vai ierobežošana — ir kļuvusi par atkārtotu parādību vairākās valstīs, galvenokārt Sīrijā, Irākā un Alžīrijā. Šīs izslēgšanas bieži tiek pamatotas ar nacionālās drošības nepieciešamību, dezinformācijas mazināšanu vai krāpšanās novēršanu valsts eksāmenos. Tomēr šo traucējumu biežums un apmērs pieaug, radot bažas par to ietekmi uz pilsoniskajām brīvībām, ekonomisko aktivitāti un reģionālo stabilitāti.

• Sīrija: Interneta izslēgšana ir bijis pastāvīgs valdības instruments kopš 2011. gada pilsoņu kara sākuma. 2023. gadā Sīrija piedzīvoja vairākus valsts mēroga traucējumus, bieži sakrītot ar militārām operācijām vai politisku nemieru (Access Now). Šie traucējumi ne tikai kavē saziņu, bet arī traucē humanitārām iniciatīvām un ekonomiskām darījumiem.
• Irāka: Irāka ir redzējusi atkārtotas interneta izslēgšanas, īpaši protestu vai politiskās spriedzes periodos. 2023. gadā valdība ieviesa vairākas izslēgšanas, lai novērstu krāpšanos eksāmos un apspiestu pret valdību vērstus protestus (Al Jazeera). Šie pasākumi ir izsaukuši kritiku no digitālo tiesību grupām un izmaksājuši ekonomikai miljonus pazaudētā produktivitātē.
• Alžīrija: Alžīrija ir institucionalizējusi interneta izslēgšanu katru gadu bakalaura eksāmu laikā, ar valsts mēroga izslēgšanām ik jūnijā kopš 2016. gada. 2023. gadā valdība atkal pārtrauca piekļuvi uz vairākām stundām katru dienu nedēļas garumā (Reuters). Šī prakse, lai gan tiek domāta, lai novērstu krāpšanu, traucē uzņēmējdarbību un ikdienas dzīvi.

Saskaņā ar Top10VPN ziņojumu, globālā interneta izslēgšanu izmaksas 2022. gadā sasniedza 24,1 miljardus dolāru, ar Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģionu, kas veido nozīmīgu daļu. Šī tendence turpinās, un vairāk valstis reģionā — piemēram, Sudāna, Irāna un Ēģipte — ir pakļautas riska ieviešanai līdzīgām darbībām politiskās nestabilitātes vai sociālo nemieru dēļ (Access Now #KeepItOn ziņojums).

Kamēr digitālā savienojamība kļūst arvien svarīgāka, interneta traucējumu paplašināšanās rada pieaugošu draudu ekonomiskajai attīstībai, izteikšanas brīvībai un piekļuvei informācijai. Šo tendences uzraudzība ir būtiska, lai prognozētu, kuras valstis varētu būt nākamās, kas izdos interneta slēdzi, īpaši reģionos ar trauslām politiskām vidēm.

Salīdzinoši ieskati skartajās MENA valstīs

Interneta slēdža izmantošana — valdības uzliktas interneta izslēgšanas — ir kļuvusi par atkārtotu parādību vairākās MENA valstīs, galvenokārt Sīrijā, Irākā un Alžīrijā. Šīs izslēgšanas bieži tiek pamatotas ar nacionālās drošības nepieciešamību, krāpšanās novēršanu eksāmenos vai nestabilitātes mazināšanu, bet tās ir būtiskas sociālās, ekonomiskās un politiskās sekas.

• Sīrija: Interneta izslēgšanas Sīrijā ir biežas kopš pilsoņu kara sākuma 2011. gadā. Valdība ir izmantojusi izslēgšanas, lai kontrolētu informācijas plūsmu militāro operāciju un protestu laikā. 2023. gadā Sīrija piedzīvoja vairākus reģionālos un valsts mēroga traucējumus, bieži sakrītot ar sensitīvām politiskām notikumiem vai drošības operācijām (Access Now). Šie traucējumi apgrūtina humanitārās iniciatīvas un ekonomisko aktivitāti, tālāk izolējot iedzīvotājus.
• Irāka: Irāka ir pazīstama ar to, ka uzliek interneta izslēgšanu nacionālo eksāmenu laikā, lai novērstu krāpšanu. 2023. gadā valdība noteica vairākas multi-stundas izslēgšanas visā valstī bakalaura eksāmenos, ietekmējot miljoniem lietotāju un uzņēmumu (Al Jazeera). Lai gan varasiestādes apgalvo, ka šie pasākumi ir pagaidu, ekonomiskās izmaksas ir ievērojamas, ar aplēsēm, kas liecina par zaudējumiem līdz 40 miljoniem dolāru dienā izslēgšanas laikā (Brookings).
• Alžīrija: Alžīrija ir institucionalizējusi interneta izslēgšanu katru gadu bakalaura eksāmu laikā kopš 2016. gada. 2023. gada jūnijā valdība atkal pārtrauca interneta piekļuvi valsts līmenī uz vairākām stundām katru dienu nedēļas garumā (Reuters). Šie izslēgumi traucē ne tikai studentus, bet arī uzņēmumus un sabiedriskos pakalpojumus, radot kritiku no digitālo tiesību grupām.

Skatoties uz priekšu, citas MENA valstis varētu sekot šim piemēram. Sudāna, piemēram, ir redzējusi ikdienas izslēgšanas protestu un politisko krīžu laikā (Human Rights Watch). Ēģipte un Irāna arī ir parādījušas gatavību ierobežot piekļuvi internetam nemieru laikā. Kamēr digitālā savienojamība kļūst arvien svarīgāka ikdienas dzīvē, interneta slēdža tendences reģionā, iespējams, turpinās, rada steidzamas jautājumu par cilvēktiesībām, ekonomisko stabilitāti un digitālās pārvaldes nākotni.

Nākamās interneta izslēgšanas viļņa prognozēšana

Interneta izslēgšana, bieži izraisa valdības uzdoti “slēdži”, ir kļuvusi par atkārtotu parādību vairākās valstīs, galvenokārt Sīrijā, Irākā un Alžīrijā. Šie izslēgumi parasti tiek pamati ar nepieciešamību novērst krāpšanu nacionālo eksāmenu laikā, ierobežot nemierus vai uzturēt drošību. Tomēr tie ir tālejošas sekas gan ekonomikām, gan pilsoniskajām brīvībām, gan globālajai digitālajai ainavai.

Sīrija ir piedzīvojusi ikgadējās interneta izslēgšanas kopš 2016. gada, sakrītot ar vidusskolas eksāmeniem. 2023. gadā valsts īstenoja vairākas valsts mēroga izslēgšanas, katra ilga vairākas stundas, lai novērstu eksāmena noplūdes (Access Now). Šie izslēgumi ietekmē ne tikai studentus, bet arī uzņēmumus un ārkārtas pakalpojumus, pastiprinot problēmas, ar kurām jau tā cieš valsts no konflikta un nestabilitātes.

Irāka seko līdzīgai shēmai. 2023. gada jūnijā valdība noteica trīs dienas interneta izslēgšanas laikā bakalaura eksāmenos, ietekmējot miljoniem lietotāju un izmaksājot ekonomikai aptuveni 40 miljonus dolāru dienā (Al Jazeera). Neskatoties uz publisko iebilšanu un starptautisko kritiku, varasiestādes turpina prioritizēt eksāmena integritāti virs digitālās piekļuves.

Alžīrija ir institucionalizējusi interneta izslēgšanas katru gadu bakalaura eksāmu laikā kopš 2016. gada. 2023. gadā varasiestādes atkal pārtrauca mobilā un fiksētā tālruņa interneta piekļuvi visā valstī uz vairākām stundām katru dienu nedēļas garumā (Reuters). Valdība apgalvo, ka šie pasākumi ir nepieciešami, lai novērstu plašu krāpšanu, taču kritiķi apgalvo, ka tie ir nesamērīgi un kaitē plašai sabiedrībai.

Šie atkārtotie izslēgumi izceļ satraucošu tendenci: interneta izslēgšanas normalizāciju kā politikas instrumentu. Saskaņā ar Top10VPN, globālās interneta izslēgšanas 2022. gadā izmaksāja pasaules ekonomikai 23,79 miljardus dolāru, ar Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionu, kas veido nozīmīgu daļu.

Skatoties uz priekšu, valstis ar digitālās cenzūras vai politiskās nestabilitātes vēsturi, piemēram, Etiopija, Indija un Sudāna, ir pakļautas līdzīgu taktiku pieņemšanai. Kill switch izplatīšanās rada steidzamus jautājumus par digitālajām tiesībām, ekonomisko izturību un atvērtā interneta piekļuves nākotni visā pasaulē.

Riska mazināšana un izturības izmantošana atslēgtā laikmetā

Interneta izslēgšana — vai nu valdības uzdota, vai konflikta rezultātā — ir kļuvusi par atkārtotu parādību vairākās valstīs, galvenokārt Sīrijā, Irākā un Alžīrijā. Šie izslēgumi, ko bieži dēvē par “interneta slēdzi”, parasti tiek pamatoti ar nacionālās drošības, dezinformācijas mazināšanas vai krāpšanas novēršanas nepieciešamību eksāmenos. Tomēr tie rada būtiskus riskus ekonomiskai stabilitātei, pilsoniskajām brīvībām un sociālajai izturībai.

• Sīrija: Kopš pilsoņu kara sākuma Sīrija ir piedzīvojusi biežas un ilgstošas interneta izslēgšanas. 2023. gadā valsts saskārās ar vairākiem traucējumiem, kas bieži sakrita ar militārām operācijām vai politisko nemieru. Šie traucējumi ne tikai kavē humanitārās iniciatīvas, bet arī apspiež ekonomisko aktivitāti un ierobežo piekļuvi būtiskai informācijai (Access Now).
• Irāka: Irākai ir vēsture, kas saistīta ar nacionālās mēroga interneta izslēgšanām, īpaši protestu vai nacionālo eksāmenu laikā. 2023. gada jūnijā varasiestādes pārtrauca interneta piekļuvi uz vairākām stundām katru dienu divu nedēļu laikā, lai novērstu krāpšanu vidusskolas eksāmenos, ietekmējot miljonus lietotāju un ekonomikai izmaksājot aptuveni 40 miljonus dolāru (Al Jazeera).
• Alžīrija: Alžīrija ir institucionalizējusi interneta izslēgšanu bakalaura eksāmu laikā. 2023. gadā varasiestādes atkal īstenoja valsts mēroga izslēgšanas, ietekmējot uzņēmumus un ikdienas dzīvi. Šo izslēgumu atkārtotā daba ir radījusi bažas par digitālās cenzūras normalizāciju (Reuters).

Ekonomiskās un sociālās izmaksas šīm izslēgšanām ir ievērojamas. Saskaņā ar Top10VPN 2023. gada ziņojumu, globālās interneta izslēgšanas izmaksāja pasaules ekonomikai 23,79 miljardus dolāru, ar Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionu, kas veido nozīmīgu daļu. Risinājumi finanšu zaudējumiem, izslēgšana traucē ārkārtas pakalpojumus, apgrūtina izglītību un grauj uzticību iestādēm.

Pieaugot digitālajai atkarībai, vairāk valstis var nonākt pie interneta slēdža izmantošanas krīzes laikā. Valstis ar centralizētu interneta infrastruktūru vai ierobežotiem pakalpojumu sniedzējiem — piemēram, Etiopija, Mjanma, un Irāna — ir īpaši uzņēmīgas (Brookings). Lai mazinātu riskus un veidotu izturību, ieinteresētajām pusēm jāiegulda decentralizētās tīklos, jāveicina digitālo tiesību aizstāvība un jāizstrādā ārkārtas plāni, lai saglabātu būtiskās saziņas iespējas izslēgšanas laikā.

Avoti un atsauces

• Interneta slēdzis: Atkārtotas izslēgšanas Sīrijā, Irākā, Alžīrijā – un kurš būs nākamais?
• Access Now
• Al Jazeera
• Top10VPN
• Human Rights Watch
• BBC
• Brookings

https://youtube.com/watch?v=h3ENcPsorQk